Mūra baznīcu sāka celt 1737.gadā, ēku iesvētīja 1746.gadā. Pastāv versija, ka baznīcas plāna sākotnējā varianta autors varētu būt tobrīt Jelgavā un Rundālē strādājošais K.B.Rastreli. Tomēr lielāka ticamība ir versijai, ka arhitekts ir Karlo Frančesko Rondelli.
Jezuītu baznīca bija nozīmīga pilsētas arhitektūras dominante. Tā ir vēlā baroka Viļņas arhitektūras skolas agrīns paraugs. Tā bija līdzīga vēlāk celtajai Ilūkstes jezuītu baznīcai (nav saglabājusies) un vairākiem dievnamiem Lietuvā.
Otrā pasaules kara beigās Baznīca tika saspridzināta. Kādu laiku tā bija drupās, līdz tās 1951.gadā tika novāktas. Šobrīt baznīcas vietā ir tukšs neapbūvēts laukums.
Informācijas un ilustrāciju avots: Kaminska, R., Bistere A. Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā. Rīga, 2006. 20.-25.lpp.
